Pret hronisku nogurumu derēs augi, masāža, pat elpošana

Jāteic, ka diagnoze – hroniska noguruma sindroms – patiesi skan savādi. Tomēr tāda slimība eksistē. Reizēm to mēdz dēvēt arī citādi: par neirastēniju, mialģisko encefalomielītu, neirocirkulāro astēniju.

Hroniskā noguruma cēloņi pagaidām vēl nav pilnībā noskaidroti, tos pēta zinātnieki visā pasaulē. Pastāv viedoklis, ka šādu stāvokli izraisa vīrusu infekcija, kad tā sauktais noguruma mikrobs nomācis nervu un imūno sistēmu. Pēc citas versijas, kaites parādīšanos un attīstību rosina neatgriezeniski nervu sistēmas un imūnsistēmas bojājumu procesi, kas rodas ilgstošu psihoemocionālu un garīgu slodžu rezultātā.

Nāvējošais nogurums
Slimība parasti sākas pēc pavisam banālas saaukstēšanās. Šķiet, nu jau būtu laiks atveseļoties: temperatūra normāla, klepus un iesnas pārgājušas. Tomēr nespēks joprojām palicis, un arī viss ķermenis tāds kā salauzīts.

Vienīgais, ko cilvēks šajā situācijā vēlas panākt, – kārtīgi atpūsties. Visniecīgākās slodzes nogurdina, un pat miegs nedod vēlamo mundrumu.

Ar laiku situācija pasliktinās: pavājinās atmiņa, cilvēks nespēj koncentrēties, kļūst izklaidīgāks, un no tā savukārt cieš viņa profesionalitāte. Parādās neapmierinātība pašam ar sevi, nomāktība, depresija. Tiek traucēts psihosomatiskais statuss: spējas garastāvokļa maiņas, bezmiegs, emocionāla nenoturība.

Līdztekus psihiskajam diskomfortam parādās arī pavisam reālas galvas, muskuļu vai locītavu sāpes, kardialģija (sāpes sirdī). Piedevām krasi pavājinās imunitāte, un pat parasta saaukstēšanās pārtop par smagu slimību ar augstu ķermeņa temperatūru un neskaitāmām komplikācijām. Ja šāds stāvoklis ievelkas ilgāk par mēnesi, ir nopietns pamats uzskatīt, ka tas ir hroniskā noguruma sindroms.

Ja kaitei nepievērš pienācīgu uzmanību, sekas var būt dažādas un cita par citu nepatīkamākas: no noturīgas neirozes un impotences līdz nopietniem psihiskiem traucējumiem un pat nāvei.

Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!